Aizsardzības nozares vadība piedalās atjaunotās Krusta zīmes atklāšanā Rīgas Brāļu kapos
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.

Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.

Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.

Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.

1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”

1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.

Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.

Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.

Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.

Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
47 photos · 507 views